Jarem atbildēja ...
Savas misijas beigās es satiku sievieti, kura bija klausītāja Baznīcā vairāk nekā deviņus gadus. Viņa bija cītīgi mācījusies līdztekus vairākas reliģijas šajā laikā. Kad viņa teica, ka vēloties kristīties, viņa teica, ka esot daži jautājumi, kurus vispirms man vēloties uzdot. Viņas pirmais jautājums mani pārsteidza. „Vai tavs tēvs nodarbojas ar galdniecību?” viņa jautāja. Es atbildēju: „Jā,” nodomādams, ka tas bija dīvains jautājums. „Vai tu strādāji kopā ar viņu, kad biji jaunāks?” viņa jautāja tālāk. Un atkal, es atbildēju apstiprinoši, aizvien būdams apmulsis par to, kāpēc viņa uzdod jautājumus, uz kuriem, šķiet, viņa jau zināja atbildes. Viņas nākamais jautājums mani nobiedēja. „Vai tu valkāji sarkanbaltu flaneļa kreklu, kad ar tēvu strādāji darbnīcā?” Viņa zināja, ka jautājums mani ir pārsteidzis. Mans vectēvs nomira gandrīz pirms 10 gadiem. Es biju saglabājis vienu no viņa krekliem, ko izmantoju darbnīcā, kur mēs ar tēvu kopā būvējām jahtu tajās divās nedēļas, kad kārtojām viņa īpašuma lietas. Es prātoju, vai viņa būtu atradusi manu ģimeni pāri visam okeānam un kaut kā uzzinājusi par manu pagātni.
Redzēdama, ka es biju apjucis par viņas zināšanām, viņa turpināja. „Man tev vajadzētu paskaidrot, kāpēc es to prasu,” viņa teica. „Pirms deviņiem gadiem, kad es pirmo reizi sastapos ar PDS misionāriem un lasīju Mormona Grāmatu, es lūdzu Dievu un jautāju Viņam, vai man ir jāpievienojas šai Baznīcai. Pēc lūgšanas es klusi gulēju gultā. Es aizvēru savas acis, un cauri manam prātam pazibēja attēls. Es redzēju tēvu un dēlu strādājam galdnieka darbnīcā. Zēns bija jauns, un viņam bija sarkanbalts flaneļa krekls. Es nedzirdēju nekādas balsis, bet es biju pārņemta ar labām sajūtām un pārliecību, ka tas zēns bija misionārs, kurš mani kristītu! Man nebija ne jausmas, ka tas prasīs deviņus gadus, bet, kad tu pirmo reizi ienāci pa manām durvīm, es zināju, ka tu biji tas zēns. Mēs kopīgi iegājām kristību ūdeņos manas divu gadu misijas Anglijā pašā pēdējā dienā.
Redzēt citus cilvēkus piedzīvojam to laimi, kādu es biju piedzīvojis, bija tik atalgojoši! Es nevaru iedomāties labāku iemeslu, lai kalpotu citiem, kā dalīties savā priekā un zināt, ka Glābējs ir priecīgs par katru dvēseli, kas ir atvesta pie Viņa, kā šī labā māsa. Mēs kalpojam misijās tāpēc, ka mēs mīlam mūsu Glābēju Jēzu Kristu, un tāpēc, ka mēs mīlam mūsu garīgos brāļus un māsas.
Rādīt vairāk
Rādīt mazāk