Jēzus Kristus

Dievs ir mūsu Debesu Tēvs, un, līdzīgi citiem vecākiem, Viņš vēlas, lai mēs, Viņa bērni, būtu laimīgi. Svētajos Rakstos Viņš māca: „Mans darbs un Mana godība [ir] īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39). Mūžīgā dzīve nozīmē kopā ar mūsu ģimenēm mūžīgi dzīvot debesīs — Viņa klātbūtnē. Dievs ir mums devis baušļus, kas mums māca atšķirt pareizo no nepareizā un iezīmē dzīves ceļu, kas mums sniegs vislielāko laimi. Jēzus Kristus mācīja: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” (Jāņa 14:15). Taču Svētie Raksti māca arī to, ka „nekas netīrs nevar dzīvot kopā ar Dievu” (1. Nefija 10:21). Lai cik ļoti mēs censtos pareizi dzīvot, mēs visi grēkojam; tādēļ — kā mēs varēsim dzīvot Dieva pilnīgajā valstībā, ja mēs esam nepilnīgi?

Dievs sūtīja Jēzu Kristu uz Zemes, lai sniegtu mums iespēju pārvarēt savus grēkus un nepilnības. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Pat pirms pasaules radīšanas Dievs sagatavoja plānu, kas mums ļauj mācīties un augt šīs dzīves laikā. Šī plāna centrā ir Jēzus Kristus. Kristus misija bija ne tikai mācīt mums par Dievu Tēvu un to, kā mums jādzīvo, bet arī nodrošināt veidu, lai mēs varētu saņemt piedošanu par saviem grēkiem. Grēks ir kas vairāk nekā tikai kļūdīšanās. Kad mēs grēkojam, mēs nepaklausām Dieva baušļiem vai nerīkojamies pareizi, neskatoties uz mūsu zināšanām par patiesību (Jēkaba v. 4:17).

Pirms krustā sišanas Jēzus lūdza Dievu par mums Ģetzemanes dārzā. Kristus ciešanas par mūsu grēkiem Ģetzemanē un pie krusta Golgātā sauc par Izpirkšanu. Viņš cieta mūsu dēļ, lai mēs varētu kļūt tīri un atgrieztos dzīvot kopā ar mūsu Debesu Tēvu. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir labās ziņas par Kristus upuri mūsu labā, kas sniedz mums ceļu atpakaļ pie Tēva. „Tāpēc, cik ļoti svarīgi ir darīt zināmas šīs lietas zemes iedzīvotājiem, lai viņi varētu zināt, ka šeit nav nevienas radības, kas var dzīvot ar Dievu, kā tikai caur Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8).

Ticība Jēzum Kristum mudina mūs veikt labus darbus. Bībelē mācīts: „Ticība bez darbiem ir nedzīva” (Jēkaba v. 2:20). Tas nenozīmē, kas mēs varam tikt izglābti labo darbu dēļ, jo nekāds labo darbu daudzums nespētu attīrīt mūsu dvēseles vai izdzēst grēka pēdas, ja nebūtu Kristus upura spēka. Taču tie, kuriem ir patiesa ticība Kristum, vēlēsies sekot Viņam un darīt tādus darbus, kādus Viņš darīja, piemēram, palīdzēt nabadzīgajiem un trūcīgajiem, rūpēties par slimajiem, apmeklēt vientuļos un izrādīt labu gribu un mīlestību pret visiem cilvēkiem.

Sekojot Viņa paraugam un dzīvojot saskaņā ar Viņa vārdiem, mēs sajutīsim, ka mūsu ticība pieaug, līdz tā kļūs par aktīvu mūsu dzīves spēku, palīdzot mums nožēlot grēkus un pārvarēt grūtības. Ticība Jēzum Kristum nav tikai ticības paziņojums — tā ir spēka avots, ko mēs ik dienu varam atjaunot, studējot Viņa vārdus, lūdzot un cītīgāk cenšoties sekot Viņa piemēram.

Ja mums ir ticība Jēzum Kristum, mēs vēlamies pareizi dzīvot. Ja esam grēkojuši un tiecamies to nožēlot, mēs apzināmies un sajūtam dziļu un patiesu nožēlu par to, ka esam rīkojušies nepareizi. Kad Dievs radīja pasauli, Viņš saprata, ka mēs nebūsim nevainojami, tādēļ Viņš sagatavoja ceļu, lai mēs pārvarētu savus grēkus. Spēja nožēlot grēkus patiesi ir viena no mūsu lielākajām svētībām.

Lai nožēlotu grēkus, mums tie ir jāapzinās un jājūt nožēla par to, ko esam darījuši nepareizi, mums ir jādara viss iespējamais, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko izraisījusi mūsu rīcība, un jāatmet sava grēcīgā uzvedība. Grēku nožēlošana var būt grūts process, un mums tajā jābūt pilnīgi godīgiem, taču prieks un brīvība, ko mēs sajūtam, kad esam novērsušies no saviem grēkiem, ir visu pūļu vērti. Pateicoties tam, ka Kristus cieta par mūsu grēkiem, mēs varam saņemt piedošanu, ja mēs nožēlojam grēkus. Tieši tādēļ Izpirkšana ir tik svarīga mums visiem.

Mēs ticam, ka Kristus veiktā Izpirkšana dod mums iespēju nožēlot un kļūt tīriem no grēka. Apgalvojums, ka mums ir jānožēlo savi grēki, var izklausīties pēc soda, taču patiesais sods ir vaina, ciešanas un bēdas, ko mēs sajūtam, kad grēkojam. Grēku nožēlošana ir soda pretstats, jo tā mums ļauj kļūt tīriem Dieva acīs un noņem vainas sajūtu, kas ir mūsu nepareizo izvēļu sekas.

Kristības ir solījums jeb derība, ko mēs noslēdzam, ka sekosim Jēzum Kristum visu savu dzīvi. Kad mēs esam noticējuši Viņam un nožēlojuši savus grēkus, cilvēks, kurš ir Dieva pilnvarots kristīt, iegremdē mūs ūdenī un izceļ no tā laukā. Šis priekšraksts jeb ceremonija norāda uz apglabāšanu un atdzimšanu, simbolizējot mūsu vecās dzīves beigas un jaunās dzīves sākumu kā Jēzus Kristus sekotājiem.

Kristoties mēs uzņemamies uz sevis Kristus Vārdu. Mēs kā kristieši tiecamies sekot Viņam visās savas dzīves jomās. Jēzus tika kristīts, kad Viņš bija uz Zemes. Viņš ir lūdzis, lai mēs sekotu Viņa paraugam un taptu kristīti (skat. 2. Nefija 31:12). Viņš ir apsolījis, ka, ja mēs sekosim Viņa paraugam un turēsim solījumus, ko mēs dodam kristoties, ar mums būs Viņa Gars, kurš mūs vadīs šīs dzīves laikā. Tā kā Debesu Tēvs ir taisnīgs un mīlošs Dievs, ikvienam cilvēkam būs iespēja pieņemt Jēzu Kristu kristoties — ja ne šajā dzīvē, tad nākamajā.

Pēc tam, kad Jēzus bija kristīts, atskanēja balss no debesīm: „Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man ir labs prāts” (Marka 1:11). Mēs ticam, ka Dievam ir labs prāts uz katru no mums, kurš izvēlas sekot Viņa Dēlam un kristīties. Viņš redz visu, ko mēs darām, pazīst mūs pēc vārda un vēlas, lai mēs kļūtu tīri un tādējādi varētu atgriezties Viņa klātbūtnē.

Kad Jēzus bija uz Zemes, Viņš teica kādam vīram vārdā Nikodēms: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” (Jāņa 3:5). Pēc tam, kad mēs esam atdzimuši ūdenī jeb kristīti, mēs, saņemot Svētā Gara dāvanu, varam atdzimt Garā. Dieva pilnvarots cilvēks uzliek savas rokas mums uz galvas un piešķir Svētā Gara dāvanu (Ap. d. 8:17). Šo ceremoniju dēvē par konfirmāciju. Svētais Gars ir Gars. Svētais Gars ir viens no trim Dievības locekļiem — tāpat kā Debesu Tēvs un Jēzus Kristus. Kad mēs esam saņēmuši Svētā Gara dāvanu un pazemīgi staigājam Dieva priekšā, Viņš vienmēr var būt kopā ar mums. Mēs to saucam par dāvanu, jo Dievs mums ir devis Svēto Garu, lai mūs vadītu, kad mums jāpieņem grūti lēmumi, lai mūs mierinātu, kad esam bēdīgi, lai ietekmētu mūsu prātu un sajūtas un lai mums palīdzētu atpazīt patiesību. Šāda dievišķa palīdzība mums atgādina, ka Dievs mīl ikkatru no mums un vēlas palīdzēt mūsu dzīves grūtībās.

Attiecības ar Jēzu Kristu ir līdzīgas citām attiecībām — mēs sākam attālināties, ja pārtraucam saziņu. Nepieciešams pielikt pūles, lai izrādītu pietiekami lielu ticību Kristum, lai nožēlotu grēkus un saņemtu Svēto Garu, taču mums ir jācenšas sekot Kristum, lai saņemtu visas svētības, kuras Dievs vēlas mums sniegt.

Būtiskāk ir uztvert Jēzus Kristus evaņģēliju kā dzīvesveidu, nevis kā darāmo darbu sarakstu. Mēs varam katru dienu turpināt augt savā ticībā Kristum, lasot Viņa vārdus Svētajos Rakstos un lūdzot mūsu Debesu Tēvu. Ja mums gadījies sagrēkot, mēs katru reizi ar pazemīgu sirdi varam nožēlot grēkus, jo Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir bezgalīga. Mēs varam atcerēties kristību solījumus un svētības, katru svētdienu baznīcā pieņemot Svēto Vakarēdienu. Mēs varam turpināt paļauties uz Svētā Gara sniegto mierinājumu un vadību, Viņam vadot mūs atpakaļ pie Dieva.

Reizēm pat darot visu to labāko, lai sekotu Kristus paraugam, mēs saskarsimies ar šķēršļiem, kas var izraisīt neapmierinātību, vilšanos un pat izmisumu. Daudzas lietas, kas mūs dzīvē nomāc, nav grēka sekas. Piemēram, grūtības un sirdēstus var radīt tuvinieka nāve vai slimība, spriedze darbā vai sarežģījumi ģimenes audzināšanā. Jēzus Kristus teica: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mateja 11:28). Tiklīdz mēs vēlēsimies nākt pie Viņa, mēs sajutīsim Viņa mīlestību. Tas ir vēl viens ieguvums, ko sniedz pastāvīga kristīgā dzīve, — jo tuvāk mēs nākam Jēzum Kristum, jo vairāk saprotam, ka Dievs zina par mums gan mūsu priekos, gan bēdās. Mēs varam gūt mierinājumu, apzinoties to, ka Dievs mums ir devis laimes ieceri. Ar Kristus palīdzību mēs varam laimīgi piepildīt šo ieceri un atgriezties, lai dzīvotu kopā ar mūsu Debesu Tēvu. Tas mums sniedz plašāku redzējumu un palīdz pārvarēt dzīves grūtības.