Mūsu ticība Dievam mūs motivē būt apzinīgiem pilsoņiem savā valstī, novadā vai pilsētā. Ja mēs savā prātā paturam kopainu, mēs atceramies, ka mēs visi esam Dieva dēli un meitas — burtiski brāļi un māsas. Cenšoties būt labi un apzinīgi pilsoņi, mēs padarām apkārtējo pasauli par skaistāku, mierīgāku un jaukāku vietu savām ģimenēm un saviem līdzcilvēkiem.
Kā mēs varam palīdzēt savai sabiedrībai? Ko mēs darām, lai padarītu savu valsti labāku? Būt labam pilsonim var būt kaut kas tik vienkāršs kā politisko jautājumu izpēte, lai mēs būtu informēti vēlētāji, kā arī, piemēram, futbola komandas organizēšana, lai apkārtnes bērniem būtu kaut kas interesants un drošs, ar ko nodarboties pēc skolas. Vai, iespējams, mēs vēlamies risināt kādu lielāku problēmu, kas sastopama mūsu pilsētā vai valstī, piemēram, meklēt iespējas, kā mazināt noziedzību vai uzlabot vietējās bibliotēkas pakalpojumus. Lai ko mēs izvēlētos, uzlabojot apkārtējo pasauli, mēs varam būt pārliecināti, ka brīdī, „kad [mēs kalpojam] saviem tuvākajiem, [mēs] patiesībā [kalpojam] savam Dievam” (Mosijas 2:17).
Pat pēc tam, kad vietējās valdības bija izdzinušas viņus no vairākām apmetnēm un federālā valdība bija atteikusies viņus aizsargāt, agrīnajiem Pēdējo dienu svētajiem lūdza sūtīt kareivju bataljonu, lai aizstāvētu savu valsti Meksikas karā, un viņi to darīja. Divpadsmitajā Ticības apliecinājumā teikts: „Mēs ticam, ka jāpakļaujas karaļiem, prezidentiem, valdniekiem un miertiesnešiem, paklausot, godājot un atbalstot likumu”. Nodošanās mūsu ticībai nenozīmē, ka mēs nevaram nodoties arī savai valstij. Gordons B. Hinklijs, iepriekšējais Baznīcas prezidents, teica, ka labam Pēdējo dienu svētajam „jābūt labam tās valsts pilsonim, kurā viņš ir piedzimis vai kuru viņš ir pieņēmis par savām mājām. Dieva valstības pilsonim vajadzētu stāvēt priekšgalā līdzās labākajiem Dieva ļaudīm visā pasaulē.” Papildus valdību vadītāju atbalstīšanai un līdzdalībai pilsoniskās lietās, lojalitāte nozīmē arī to, ka mēs cenšamies padarīt savu valsti labāku. Mūsu ticība Dievam un mīlestība pret saviem līdzcilvēkiem var mūs iedvesmot, lai mēs palīdzētu novērst dažas problēmas, kas pastāv mūsu valstī.
Vairums no mums vēlas būt labi pilsoņi, taču ne vienmēr ir tik vienkārši saprast, kā tādiem būt. Ir svarīgi atcerēties, ka mums nav jāziedo viss savs laiks un enerģija, lai uzskatītu sevi par labiem pilsoņiem. Dažas veltītas stundas savā pašu apkaimē var radīt lielas pārmaiņas. Kas notiktu ar skolēnu sporta komandu, ja neviens no vecākiem brīvprātīgi nepietiektos par treneri? Vai savstarpējā sadraudzība izveidotos, ja neviens neorganizētu kaimiņu kopējos pasākumus? Kas notiktu ar nelaimē nonākušajiem cilvēkiem, ja neviens brīvprātīgi nepalīdzētu bezpajumtnieku patversmēs un zupu virtuvēs? Pilsoniskā apziņa sākas mājās, un nelielajiem darbiņiem, ko mēs veicam, lai padarītu skaistāku savu ielu, ir lielāka ietekme, nekā mēs varētu iedomāties. Mēs visi varam sniegt vērtīgu ieguldījumu, mums tikai jānoskaidro, kas nepieciešams, un tad jādarbojas.
Papildus tam, ka esam savas valsts pilsoņi, mēs visi esam Zemes iedzīvotāji. Dievs radīja šo skaisto pasauli, kurā mēs dzīvojam, un mums ir pienākums izturēties pret to ar cieņu. Mēs varam izrādīt savu pateicību par Viņa apbrīnojamo radību, taupīgi izmantojot dabas resursus un tos atkārtoti izmantojot un pārstrādājot — Dievs ir mums licis „valdīt pār visiem lauka zvēriem”, taču tiek sagaidīts, ka mēs rīkosimies atbildīgi (Mozus 5:1). Mums ir uzticēts rūpēties par Zemi ne tikai tāpēc, ka tā ir Dieva dāvana, bet arī tāpēc, ka tā mūs uztur. Salīdzinot ar laikmetu pirms rūpnieciskās revolūcijas, mūsdienās pavisam maz cilvēku audzē paši savu pārtiku, tādēļ mēs viegli varam aizmirst, cik ļoti mēs esam saistīti ar zemi, uz kuras dzīvojam (Vai tiešām visa pārtika nāk no pārtikas veikaliem?). Būtu labi, ja mēs atcerētos, kāda ir mūsu dienišķās maizes izcelsme. Mēs parādām savu pateicību Dievam, cenšoties strādāt, lai saglabātu zemes skaistuma un bagātību ilgtspējīgu izmantošanu arī nākamajās paaudzēs.
Taisnīgums ceļ tautu
Neatkarīgi no tā, vai tu esi ievēlēta amatpersona, valsts skolas skolotājs vai vidusmēra vēlētājs, tas, kā tu izturies pret savu pilsonisko pienākumu, ietekmē tavas pasaules daļas izaugsmi vai pagrimumu. Valsts, novads vai sabiedrība ir līdzīga ģimenei — tā ir neizbēgami nepilnīga, taču tās labums ir atkarīgs no katra cilvēka, kas to veido. Valsts godprātīgumu veido tās pilsoņu rokas. Tikai tāpēc vien, ka tu nevari padarīt savu valsti nevainojamu, nenozīmē, ka tu esi atbrīvots no atbildības. Ja stingra rakstura cilvēki nepiedalās politisko lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, citi cilvēki ar savtīgām interesēm steigsies aizpildīt šo tukšumu.
Maksā nodevas ķeizaram un Dievam
Kad viens no farizejiem vaicāja Jēzum, ko Viņš domāja par nodevu maksāšanu valdībai, Viņš teica: „Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder” (Mateja 22:21). Mēs esam parādā savai valdībai par ceļiem, ko izmantojam, par skolām, kurās mācās mūsu bērni, par tiesībsargājošajām iestādēm, kas gādā par mūsu drošību, un citiem sniegtajiem pakalpojumiem. Mēs esam parādā Dievam par savu esamību un par mūžīgajām iespējām. Šos abus parādus mēs atmaksājam dažādos veidos, un mums jāgodā abi kreditori, lai mēs būtu cienīgi saņemt svētības, ko baudām šajā dzīvē, un tās svētības, kas apsolītas nākamajā dzīvē.
Kaut arī mēs ticam, ka mums jāiestājas par morāles jautājumiem, Baznīca ieņem neitrālu pozīciju politisko partiju jautājumos visās valstīs, kur nostiprinājusies mūsu ticība. Baznīcas vadītāji nenorāda tās locekļiem, par vai pret kuru kandidātu viņiem būtu jābalso — pat tādos gadījumos, ja kandidāts nepiekrīt publiski paustajai Baznīcas nostājai. Baznīcas locekļi var brīvi — saskaņā ar savu sirdsapziņu — izvēlēties, kurai politiskajai partijai vai organizācijai pievienoties.
Turklāt Pēdējo dienu svētie tiek mudināti būt laipniem, runājot par politiskajiem jautājumiem. Ne vienmēr tas ir viegli. Noteikti jautājumi tik tieši attiecas uz mums un tie ir tik pretrunīgi, ka var būt grūti cienīt kāda cita cilvēka tiesības uz atšķirīgu viedokli. Taču Tas Kungs Mormona Grāmatā mums saka, ka „tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna, kurš ir strīdu tēvs, un viņš uzkūda cilvēku sirdis strīdēties ar dusmām vienam ar otru” (3. Nefijs 11:29).
Rīkoties pašiem
Ja ievēlētā amatpersona ir reliģiskas vai cita veida organizācijas biedrs, kurai ir skaidri noteikti uzskati, reizēm daži cilvēki raizējas, ka viņš vai viņa darīs jebko, ko diktēs šī reliģija vai organizācija. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca uzskata, ka baznīca (reliģija) ir nodalīta no valsts. Mēs uzskatām, ka reliģiskā vara nedrīkst iejaukties politiskajos jautājumos un ka ievēlētās amatpersonas vai civildienesta ierēdņi var pilnīgi brīvi veikt savus pienākumus. Ja kāds Pēdējo dienu svētais ir rīkojies pretēji šiem principiem, tad tas ir bijis Baznīcas noteikto principu un noteikumu pārkāpums.
Tas Kungs ir „devis cilvēku bērniem rīkoties pašiem” (Mācība un Derības 104:17). Ievēlētās amatpersonas un civildienesta ierēdņi, kuri ir Pēdējo dienu svētie, paši pieņem lēmumus un tiem nav noteikti jābūt saskaņā ar Baznīcas publiski pausto nostāju. Baznīca var paust savus uzskatus viņiem, tāpat kā jebkuram citam vadītājam, taču tā atzīst, ka šiem vīriešiem un sievietēm pašiem ir jāveic izvēles, balstoties uz viņu labāko vērtējumu, rēķinoties ar vēlētājiem, kuri viņus ievēlēja.
Vai tev ir kādi jautājumi par to, ko esi šeit izlasījis (-usi) vai redzējis (-usi), vai arī par Pēdējo dienu svēto (mormoņu) baznīcu kopumā? Parunā ar mums tiešsaistē, mēs tev labprāt palīdzēsim (palīdzēsim atrast atbildes/atbildēsim uz taviem jautājumiem).
Misionāru mērķis ir satikties ar cilvēkiem, kuri interesējas par Pēdējo dienu svēto (mormoņu) baznīcu. Ja jums ir jautājumi, kurus vēlētos apspriest ar viņiem klātienē, ievadiet šeit savu kontaktinformāciju. Misionāri jūsu rajonā labprāt pastāstītu vairāk par Baznīcu un pārrunātu jebkurus radušos jautājumus.
partijai vai organizācijai pievienoties.